Acting

68

Vīrietis

1931. g. 23. maijs

Ogre, Republic of Latvia

Gunārs Cilinskis

Dzimis ekrānam. Gunāra Cilinska spēcīgais, atlētiskais augums, izteiksmīgie, vīrišķīgie sejas vaibsti, mieru un spēku izstarojošā plastika padarīja viņu līdzvērtīgu pasaules klasiskajiem kino varoņiem. Kaut arī aktiera lomu kontā ir vairāki pastāvošajai iekārtai atbilstīgi pozitīvie varoņi-militāristi („Garā stiprie” (1967), „Pieskāriens” (1973)), viņš ir viens no nedaudzajiem, kura virsuzdevums gandrīz katrā lomā bija augšupceļoša, spēcīga mīlestība. Viņš bija pirmais latviešu aktieris, kurš spēlēja kopā ar pasaules mēroga zvaigznēm: polieti Polu Raksu (Rīgas kinostudijas filmā „Noktirne”, 1966), itālieti Sofiju Lorēnu („Saulespuķes”, 1970). Pat ja Cilinska varoņi kļūdījās un pieņēma nepareizus lēmumus, viņi nezaudēja harismu. Pirmā no sociāliem zemtekstiem un morāles brīvā mīlestības drāma Latvijas kino bija „Ezera sonāte” (1976), kurā Cilinska Rūdolfs atturīgi mīl Astrīdas Kairišas Lauru. Un viņam pietiek vīrišķīga spēka respektēt sievietes lēmumu aiziet no šīm attiecībām. Filmā „Teātris” (1978) „Londonas skaistāko vīrieti” Cilinskis tēlo ar koķetu eleganci un pašironiju, bet savas smalkā komiķa dotības pierādīja jau ar negaidīto Nagaiņa tēlu filmā „Ceplis” (1972). 70. gadu vidū Cilinskis beidz teātra aktiera karjeru un pievēršas kinorežijai, veidojot drāmas „Agrā rūsa” (1979), „Bailes” (1986), „Vilkaču mantiniece” (1990), „Indrāni” (1991). Vairākās savās filmās Cilinskis pats arī tēlojis galvenās lomas.

I girasoli

1970. gada 14. marts

Kapteinis Nulle

1964. gada 26. novembris

Nāves ēnā

1972. gada 13. marts

Teātris

1978. gada 15. oktobris

Cielaviņas armija

1964. gada 28. decembris

Большой аттракцион

1974. gada 24. decembris

Армия Трясогузки снова в бою

1968. gada 23. decembris

Šahs briljantu karalienei

1973. gada 29. oktobris

Ceplis

1972. gada 3. janvāris

Melnā vēža spīlēs

1976. gada 31. augusts